1. daļa: Kas ir kredītu krāpšana un kāpēc tā kļūst izplatītāka?
Pēdējo gadu laikā Latvijā būtiski pieaudzis gadījumu skaits, kad cilvēki kļūst par kredītu krāpnieku upuriem. Šī veida finanšu krāpšana visbiežāk ir vērsta uz personas datu iegūšanu vai nelegālu aizdevumu noformēšanu citu cilvēku vārdā. Krāpnieki kļūst arvien izsmalcinātāki – tie izveido viltus aizdevēju lapas, sūta e-pastus ar “superizdevīgiem” piedāvājumiem vai pat zvana, izliekoties par banku darbiniekiem.
Lielākā problēma – cilvēku nepietiekama informētība un uzticēšanās, īpaši, ja informācija izskatās profesionāla un steidzama. Krāpnieki mērķē uz cilvēkiem, kuri jau ir meklējuši kredītu internetā, jo tie ir īpaši uzņēmīgi pret vilinošiem piedāvājumiem ar vieglu apstiprinājumu vai bez pārbaudēm.
Piemērs no reālās dzīves: kāda sieviete Rīgā saņēma zvanu no “bankas speciālista”, kurš informēja, ka viņas vārdā tiek mēģināts noformēt aizdevums, un piedāvāja “palīdzēt to bloķēt”. Rezultātā sieviete nodeva savus Smart-ID piekļuves datus un zaudēja vairāk nekā 4000 eiro.
Lai gan atbildīgās iestādes, tostarp Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), regulāri brīdina par aizdomīgiem aizdevējiem un fiktīvām mājaslapām, diemžēl ne visi brīdinājumus pamana. Tāpēc pirmais solis, lai izvairītos no krāpniekiem – zināt, kādas metodes viņi izmanto.
Turpmākajās raksta daļās aplūkosim:
- visbiežāk izmantotās shēmas (2. daļā),
- pazīmes, kas liecina par viltus aizdevēju (3. daļā),
- PTAC un citu institūciju brīdinājumus (4. daļā),
- un konkrētus padomus, kā pasargāt sevi un savu naudu (5. daļā).
2. daļa: Visbiežāk izmantotās kredītu krāpšanas shēmas Latvijā
Latvijā pēdējos gados novērotas vairākas kredītu krāpšanas shēmas, kuras regulāri atkārtojas ar dažādām variācijām. Lai gan formas mainās, būtība paliek nemainīga – izkrāpt personas datus vai naudu no uzticīgiem cilvēkiem. Zemāk apkopotas biežākās metodes, ko izmanto kredītu krāpnieki.
1. Viltus aizdevēju mājaslapas
Šī ir visizplatītākā metode. Krāpnieki izveido mājaslapas, kas izskatās kā īstu kredītdevēju vietnes – ar logotipiem, kontaktiem un pat GDPR politiku. Šīs lapas sola “ātru aizdevumu bez pārbaudēm” vai “zemu procentu likmi visiem”. Kad klients aizpilda pieteikumu, viņa dati tiek izmantoti ļaunprātīgi – vai nu tiek noformēts reāls kredīts viņa vārdā, vai arī tiek pārdoti melnajā tirgū.
2. Viltus klientu apkalpošana telefoniski
Krāpnieki zvana, izliekoties par bankas vai aizdevēja darbiniekiem. Viņi apgalvo, ka ir notikusi aizdomīga aktivitāte, un “palīdzības nolūkā” prasa piekļuvi internetbankai vai Smart-ID. Dažreiz viņi aicina ievadīt PIN kodus vai lejupielādēt lietotnes, kas nodrošina attālinātu piekļuvi ierīcei.
3. Krāpšana caur sociālajiem tīkliem
Facebook, Instagram un pat TikTok platformās tiek izveidoti viltus profili un lapas, kur piedāvā aizdevumus no "privātpersonām". Nereti tiek prasīts priekšapmaksas maksājums vai apstrādes maksa. Pēc maksājuma veikšanas saziņa pārtrūkst, un persona paliek gan bez naudas, gan bez aizdevuma.
4. E-pasta vai SMS krāpniecība (phishing)
Krāpnieki nosūta e-pastus vai SMS, kas it kā nāk no zināma aizdevēja vai bankas. Ziņojumā ir saite, kas ved uz viltotu pieteikšanās lapu. Ja lietotājs ievada savus datus, tie tiek nozagti. Dažkārt šajās ziņās tiek arī pieminēta “steidzama situācija” – piemēram, aizdomīgs maksājums vai drošības pārbaude.
5. Viltus palīdzība kredītu apvienošanā
Šī shēma izmanto cilvēkus, kuri jau ir finansiālās grūtībās. Tiek solīta palīdzība apvienot kredītus, bet pretī tiek prasīti dokumenti, pilnvaras vai pat konta piekļuves dati. Rezultātā krāpnieki iegūst pilnu kontroli pār cietušā finanšu datiem.
Visas šīs shēmas apvieno viens mērķis – radīt uzticamības ilūziju, lai cietušais brīvprātīgi nodotu savus datus vai naudu. Zinot šos trikus, iespējams savlaicīgi atpazīt risku un izvairīties no tā.
Nākamajā daļā apskatīsim kā atpazīt viltus aizdevēju pazīmes – pēc kādām niansēm varam noteikt, ka piedāvājums ir aizdomīgs.
3. daļa: Kā atpazīt viltus aizdevējus – brīdinājuma signāli
Daudzi kredītu krāpnieki darbojas zem viltus aizdevēju segas, cenšoties likt cilvēkiem noticēt, ka viņi piedāvā īstus finanšu pakalpojumus. Lai gan šīs lapas vai personas bieži izskatās pārliecinoši, ir vairākas pazīmes, kas var liecināt par kredītu krāpšanu.
1. Pārāk labi, lai būtu patiesi
Piedāvājums sola lielu aizdevuma summu bez jebkādas pārbaudes, bez ķīlas vai ar 0% likmi visiem klientiem? Tas ir viens no klasiskajiem signāliem, ka darīšana ir ar viltus aizdevēju. Reāli aizdevēji vienmēr veic kredītspējas novērtējumu, īpaši saskaņā ar Latvijas likumdošanu.
2. Nav licences vai PTAC reģistrācijas
Katram likumīgam aizdevējam Latvijā jābūt reģistrētam Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC). Ja mājaslapā nav norādes uz licenci vai reģistrāciju, vai arī to nav iespējams pārbaudīt PTAC mājaslapā – tas ir nopietns brīdinājums.
3. Nepārliecinošs dizains vai kontaktinformācija
Viltotas lapas bieži satur kļūdas, lētu dizainu, izplūdušus logotipus un kontaktinformāciju, kas nedarbojas. Telefona numurs nav sasniedzams, e-pasti neatbild vai atsaucas uz ārvalstu domēniem, piemēram, “.xyz” vai “.ru” – tas viss var liecināt par finanšu krāpšanu.
4. Pieprasījums pēc priekšapmaksas vai komisijas maksas
Legāli aizdevēji nekad nepieprasīs naudu pirms aizdevuma izsniegšanas. Ja tiek pieprasīta “drošības nauda”, “reģistrācijas maksa” vai “apstrādes maksa” avansā, tas gandrīz vienmēr ir krāpšanas mēģinājums.
5. Spiediens uz ātru rīcību
“Piedāvājums spēkā tikai šodien!”, “Rīkojies tūlīt, citādi pazaudēsi iespēju!” – šādi emocionāli spiedieni ir klasiski kredītu krāpnieku paņēmieni. Viņi vēlas, lai Tu nedomā un neraksti PTAC vai savam bankas konsultantam, bet gan rīkojies impulsīvi.
Ja esi pamanījis vairākas no šīm pazīmēm, esi ļoti piesardzīgs. Visdrošākais risinājums – pārbaudi uzņēmumu PTAC datubāzē un konsultējies ar kādu uzticamu finanšu ekspertu vai banku. Atceries, ka jebkurš aizdevuma piedāvājums, kas rada šaubas, ir pelnījis papildu pārbaudi.
Nākamajā daļā uzzināsi, kā PTAC un citas iestādes Latvijā brīdina par aizdomīgiem aizdevējiem un publicē melnos sarakstus.
4. daļa: PTAC brīdinājumi un valsts institūciju loma cīņā pret kredītu krāpšanu
Latvijā galvenā institūcija, kas uzrauga patērētāju tiesības un likumīgu kredītdevēju darbību, ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Viens no PTAC uzdevumiem ir brīdināt sabiedrību par viltus aizdevējiem un kredītu krāpniekiem, kā arī nodrošināt sarakstus ar licencētiem un nelegāliem tirgus dalībniekiem.
PTAC publicēto brīdinājumu saraksti
PTAC mājaslapā ir pieejams publisks licencēto nebanku aizdevēju reģistrs, kā arī atsevišķs brīdinājumu saraksts, kurā tiek uzskaitīti uzņēmumi vai mājaslapas, kas darbojas bez licences vai ir saistīti ar finanšu krāpšanu. Ja aizdevējs tajā nav atrodams, iespējams, tas ir nelegāls vai aizdomīgs.
Citas iestādes, kas brīdina par krāpniecību
- Valsts policija regulāri ziņo par jauniem krāpšanas gadījumiem un sāk kriminālprocesus pret aizdomīgām personām.
- Finanšu nozares asociācija sadarbībā ar bankām brīdina par phishing un viltus zvaniem.
- Drošības iestādes brīdina par kiberkrāpniecības tendencēm un pievērš uzmanību Smart-ID, eParaksta un internetbankas datu drošībai.
Reāli PTAC brīdinājumu piemēri
2023. gadā PTAC izplatīja paziņojumu par vairākiem nelegāliem aizdevējiem, kas darbojās, izmantojot ārvalstu domēnus, piemēram, “credit-fix.online” un “fast-loan24.eu”. Šīs lapas solīja aizdevumus bez kredītspējas pārbaudes, bet faktiski vāca personas datus ļaunprātīgai izmantošanai. Dažos gadījumos upuri tika pierunāti uz “priekšapmaksu”, ko pēc tam vairs neatguva.
PTAC aicina iedzīvotājus vienmēr pārbaudīt uzņēmumu oficiālajā datubāzē un, ja ir aizdomas par kredītu krāpšanu, nekavējoties sazināties ar centru vai policiju. Tāpat iespējams izmantot PTAC elektronisko sūdzību sistēmu, ja aizdevējs pārkāpj likumu vai patērētāja tiesības.
Kāpēc šie brīdinājumi ir svarīgi?
PTAC brīdinājumi bieži vien ir vienīgais publiskais avots, kas palīdz sabiedrībai atšķirt likumīgu uzņēmumu no krāpnieciskiem. Tie pasargā cilvēkus no zaudējumiem, nodrošina tirgus uzraudzību un samazina kredītu krāpnieku iespējas darboties nepamanīti.
Nākamajā, pēdējā daļā, sniegsim praktiskus padomus, kā pasargāt sevi no finanšu krāpšanas un rīkoties, ja esi kļuvis par krāpnieku upuri.
5. daļa: Kā pasargāt sevi no kredītu krāpniekiem – padomi un rīcība krāpšanas gadījumā
Ikviens var kļūt par kredītu krāpnieku mērķi, taču ar pareizu informāciju un piesardzību Tu vari sevi pasargāt. Zemāk esam apkopojuši galvenos padomus, kā novērst kredītu krāpšanu, kā arī to, kā rīkoties, ja krāpšana jau ir notikusi.
Drošības padomi aizsardzībai pret kredītu krāpniekiem
- Pārbaudi katru aizdevēju PTAC reģistrā pirms sniedz jebkādu informāciju. Oficiāli reģistrēti uzņēmumi būs atrodami sarakstā ar visiem kontaktiem.
- Nekad neievadi Smart-ID vai internetbankas datus saitēs, kuras esi saņēmis e-pastā vai SMS, ja neesi pārliecināts par sūtītāja patiesumu.
- Ignorē piedāvājumus ar priekšapmaksas prasībām. Likumīgi aizdevēji neiekasē maksājumus pirms aizdevuma noformēšanas.
- Neuzķeries uz steidzīgumu. Ja kāds uzstāj, ka jārīkojas “nekavējoties”, tā, iespējams, ir finanšu krāpšana.
- Saglabā saraksti un dokumentus, ja radušās aizdomas – tie var būt noderīgi, iesniedzot sūdzību.
Ko darīt, ja esi cietis no kredītu krāpšanas?
Ja esi nodevis savus datus, veicis maksājumu vai aizdomājies par iespējamu kredītu krāpšanu, nekavējoties:
- Sazinies ar savu banku un bloķē piekļuvi kontiem, ja esi nodevis piekļuves datus.
- Ziņo Valsts policijai – iesniedz iesniegumu par iespējamu krāpniecību.
- Informē PTAC par aizdomīgo aizdevēju vai lapu, izmantojot viņu tiešsaistes sūdzību formu.
- Seko līdzi savam kredītreitingam un pārbaudi, vai nav noformēts aizdevums Tavā vārdā bez Tavas ziņas.
Kur meklēt palīdzību?
Bez PTAC un Valsts policijas, palīdzību var meklēt arī:
- pardrosibu.lv – informatīvs portāls par krāpniecību un drošību Latvijā;
- Banku klientu atbalsta dienesti – palīdz bloķēt kontus vai apturēt transakcijas;
- Valsts sociālie dienesti – ja krāpšana novedusi pie finansiālām grūtībām.
Kopsavilkumā: labākā aizsardzība ir informētība. Ja esi uzmanīgs un seko PTAC ieteikumiem, kredītu krāpnieki Tevi nespēs apmānīt. Dalies ar šo informāciju arī ar saviem tuviniekiem – jo vairāk cilvēku ir informēti, jo mazāk upuru kļūs par šīm shēmām.
🔐 Pasargā savus datus. Netici “pārāk labiem” piedāvājumiem. Un vienmēr pārbaudi aizdevēju, pirms spied “Pieteikties”.
